Betona sagatavošana krāsošanai

Betona sagatavošana krāsošanai

Jautāt specialistam

Instrukcija epoksīda grunts Epoprim izmantošanai betona grīdu krāsošanai

Telpās vai arī no tieša saules starojuma pasargātos atmosfēras apstākļos (piemēram, zem nojumes) ekspluatējamu betona grīdu krāsošanai ieteicams izmantot divkomponentu epoksīda grunti EPOPRIM.  Vienlaicīgi var tikt krāsotas gan betona virsmas, gan arī virsmas metāla daļas. Rezultātā iegūstam cietu nodilumizturīgu pārklājumu ar labu izturību pret dažādu ķīmisko reaģentu iedarbību, tajā skaitā pret atšķaidītu sārmu un vāju skābju šķīdumiem, šķīdinātājiem, benzīnu, eļļām u.c.

Ieteicamā krāsošanas tehnoloģija:

1. VIRSMAS SAGATAVOŠANA

Krāsojamai virsmai jābūt tīrai, bez putekļiem un jebkāda veida netīrumiem. No metāla daļām jānotīra rūsa. Betonam jābūt viendabīgam un ideālā gadījumā tas nedrīkst saturēt modificējošas piedevas (polimēru dispersijas, cietēšanas paātrinātājus, hidrofobizējošas piedevas un tml.). Minētās piedevas var negatīvi ietekmēt grunts EPOPRIM adhēziju pret betona virsmu. Gadījumos kad precīzs krāsojamā betona sastāvs nav zināms nepieciešams veikt grunts EPOPRIM pārbaudes krāsojumu uz neliela eksperimentāla laukuma ar sekojošu mehānisku adhēzijas kontroli. Betona absolūtais mitrums nedrīkst pārsniegt 4 %.

Svaigu betona virsmu cietēšanas laikam pirms grunts EPOPRIM uzklāšanas jābūt ne mazākam par 28 dienām. Dažos gadījumos (zemas temperatūras apstākļos, krāsojot īpaši biezas svaiga betona pamatnes, ar lielām gaisa mitruma svārstībām un tml.) var būt nepieciešama izturēšana līdz 60 dienām. Jānotīra kaļķa piens (ieteicami ar mehāniskiem līdzekļiem). Detalizētāka informācija par betona virsmu sagatavošanu krāsošanai ir pieejama www.rilak.lv  mājaslapā, sadaļā Betona virsmu sagatavošana krāsošanai.

 

2. VIRSMU GRUNTĒŠANA  

Gruntēšanai izmanto EPOPRIM pamatkomponentes maisījumu ar EPOPRIM cietinātāju svara attiecībā 100:18 un sekojošu atšķaidīšanu ar šķīdinātāju 646 vai 647 (10 – 15 svara %  vai 15 — 20 tilpuma % ).  EPOPRIM pamatkomponenti rūpīgi samaisa ar cietinātāju EPOPRIM un iztur 30-40 minūtes 20 °C temperatūrā līdz epoksīda reakcijas sākumam. Tad pievieno vienu no šķīdinātājiem un maisa 5 minūtes. Šādi sagatavots gruntēšanas sastāvs ir gatavs lietošanai.

Gruntēšanas maisījumu uzklāj ar veltnīti vai otu vienmērīgā kārtā panākot virsmas piesātināšanu. Gruntēšanas maisījuma žūšanas laiks ir 8 stundas 20°C temperatūrā vai arī 12 stundas +10°C temperatūrā.  Gruntēšanas maisījuma dzīvotspējas laiks ir 10 stundas +20°C temperatūrā vai arī 16 stundas +10°C temperatūrā.  Gatavā maisījuma patēriņš ir 7 - 10 m²/ l (100 - 150 g/m² ). Gruntēšanas maisījums  EPOPRIM ir ugunsbīstams. To nosaka tā sastāvā izmantotie šķīdinātāji. Darba laikā aizliegts smēķēt un izmantot atklātu uguni. Telpā kurā tiek veikti krāsošanas darbi jābūt nodrošinātai labai gaisa apmaiņai (ventilācijai). Stradājošajam personālam jāizmanto elpošanas orgānu, acu un ādas aizsarglīdzekļi. Darba instrumentu tīrīšanai izmantot šķīdinātāju 646 vai 647.

 

3. VIRSKĀRTAS UZKLĀŠANA

Virskārtai izmanto grunts  EPOPRIM pamatkomponentes un cietinātāja EPOPRIM maisījumu svara attiecībā 100:18. Pieļaujama atšķaidīšana līdz optimālai darba viskozitātei ar šķīdinātāju 646 vai 647 daudzumā līdz 15 %.  EPOPRIM pamatkomponenti rūpīgi samaisa ar cietinātāju EPOPRIM un iztur 30-40 minūtes 20 °C temperatūrā līdz epoksīda reakcijas sākumam. Nepieciešamības gadījumā pievieno šķīdinātāju 646 vai 647. EPOPRIM virskārtu atļauts uzklāt : 12 stundas pēc gruntēšanas, ja gaisa temperatūra ir  20°C , bet ne vēlāk par 72 stundām vai arī 18 stundas pēc gruntēšanas, ja gaisa temperatūra ir + 10°C , bet ne vēlāk par 96 stundām.  Materiāla patēriņš būs atkarīgs no izvēlētā slāņa biezuma, kā arī no virsmas reljefa. Vidējais patēriņš ir 6 - 8 m² / l  (120 - 170 g/m²). Darba instrumenti – ota vai veltnītis. Darba instrumentu tīrīšanai izmantot šķīdinātāju 646 vai 647. Darba laikā aizliegts smēķēt un izmantot atklātu uguni.  Telpā jābūt nodrošinātai labai gaisa apmaiņai. Lietot elpošanas orgānu, acu un ādas aizsarglīdzekļus.

Noteikumi betona virsmu sagatavošanai pirms krāsošanas

 

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

  • Krāsojamais betons nedrīkst saturēt modificējošas piedevas, kas negatīvi ietekmē pārklājuma kvalitāti. Pirms nezināma sastāva betona virsmu krāsošanas, kā arī gadījumos, kad betona sastāvā izmantotas agrāk nepārbaudītas modificējošas piedevas, nepieciešams veikt pārbaudes krāsojumus uz nelieliem eksperimentāliem laukumiem, nosakot pārklājuma adhēzijas lielumu pret krāsojamo virsmu un citus kvalitāti raksturojošos parametrus.
  • Betona absolūtais mitrums nedrīkst būt lielāks par 4%. (Relatīvajam mitrumam jābūt ne lielākam par 97%). Viens no visizplatītākiem betona virsmas mitrināšanas avotiem ir gruntsūdeņi. Tādēļ jāpārliecinās par drošas hidroizolācijas esamību zem betona pamatnes. Celtniecības praksē plaši izplatīta betona mitruma  pārbaudes metode pamatojas uz neliela virsmas laukuma aplīmēšanu ar polietilēna plēvi (plēvi, kuras biezums ir ne mazāks par 100 mkm un izmēri apmēram 1mx1m, pielīmē ar skoča lenti pa perimetru uz 1 diennakti). Mitruma kondensāta veidošanas uz plēves iekšējās virsmas jeb betona kļūšana tumšākam liecinās par paaugstinātu virsmas mitrumu. Šajā gadījumā betonu krāsot nedrīkst.
  • Jāievēro, ka betona mitrumu jānosaka tādā temperatūrā un tādos gaisa mitruma apstākļos kādi paredzami krāsošanas laikā. Tā piemēram, pārbaudes veikšana apsildāmā telpā (paaugstinātā temperatūrā un pazemināta gaisa mitruma apstākļos) var neuzrādīt nepieļaujamu mitruma saturu betonā ūdens tvaiku zemā spiediena dēļ.
  • Betona virsmai jābūt tīrai, bez putekļiem, kas rodas abrazīvās tīrīšanas rezultātā. Putekļu aizvākšanai ieteicams lietot atbilstošu suku un noslēgumā izmantot rūpniecisko putekļu sūcēju. Mitrā tīrīšana nav ieteicama, tādēļ ka pēc tās veikšanas būs nepieciešama virsmas žāvēšana 24 stundu garumā.
  • Ja jāsagatavo betona virsma, kuras ekspluatācija laikā paredzamas ievērojamas temperatūras svārstības, tad nepieciešama t.s. “temperatūras šuvju” ierīkošana, kas novērsīs pārklājuma plīsums. Viens no temperatūras šuvju ierīkošanas variantiem parādīts zīmējumā nr. 1.  

  • Betona virsmai jābūt mehāniski izturīgai, tā nedrīkst deformēties ārējas slodzes iedarbības rezultātā līdz 25 MPa (250 kg/cm2).
  • Betona izturībai jābūt ne mazākai par 2 N/mm2 (veicot mērījumus ar atraušanas metodi).

 

BETONA SAGATAVOŠANA

1. Jauns betons

Svaigām betona virsmām pirms krāsošanas materiālu uzklāšanas jābūt izturētām  vismaz 28 dienas. Atsevišķos gadījumos (pazeminātā temperatūrā, ar ļoti biezu svaiga betona pamatni, ar lielām mitruma svārstībām) nepieciešama izturēšana līdz 60 dienām. Kaļķa pienam jābūt notīrītam (ieteicams ar mehānisku paņēmienu- ar rotācijas slīpmašīnu, lietojot 16. vai 36. numura abrazīvos materiālus, vai smilšu strūklu, izmantojot dabīgās smiltis jeb kvarcu). Dažkārt lietotā kodināšana ar skābi nav ieteicama zemāk uzrādīto iemeslu dēļ.

1.1.       Kodināšana ar skābi.

Svaigas betona virsmas kodināšana ar skābi efektīvi notīra kaļķa pienu. Tomēr pēc apstrādāšanas ar skābi nepieciešama rūpīga betona virsmas mazgāšana ar lielu ūdens daudzumu un sekojošu žāvēšanu. Bez tam par šīs metodes trūkumiem jāuzskata:

  • skābes iespējamā korozīvā   iedarbība uz tērauda armatūru (armēta betona apstrādāšanas gadījumā), kā arī uz tērauda konstrukcijām un iekārtām, kuras var atrasties telpā.
  • nepieciešamība lietot specapģērbu (skābes izturīgus cimdus, apavus, kombinezonu, gāzmasku u.c.), aizsargbrilles un speciālus  elpošanas orgānu aizsardzības līdzekļus kodināšanas operatora darba nodrošināšanai.

Ja tomēr lēmums par svaigas betona virsmas kodināšanu ar skābi ir pieņemts, tad ieteicams lietot sālsskābi, kas atšķaidīta līdz 10-15 % koncentrācijai. Ieteicamais patēriņš – 0,5 l/m2. Betona apstrādes laikā ar skābi novērojama gāzes burbuļi veidošanās. Reakcija ilgst apmēram 5 minūtes. (Pazīstamākā sālsskābes piegādes forma ir 30 %  koncentrācija).

1.2.       Blakus piesārņojumi.

Vadoties no praktiskiem apsvērumiem jāpārliecinās vai uz betona virsmas nav bituma, dažādu krāsu, smērvielu vai citu produktu traipu, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko darbu veikšanu. Šādus lokālus netīrumus jānotīra ar mehāniskām metodēm.

2. VECS BETONS

“Vecam betonam”  jābūt  labā stāvoklī, t.i., tajā nedrīkst būt atklātu plaisu un lielu poru. Esošās plaisas un nelīdzenumi, kā arī nelīdzenumi, kas veidojas betona mehāniskās apstrādes rezultātā, jāaizšpaktelē ar speciāliem polimēru sastāviem.

Dziļas plaisas pirms špaktelēšanas “jāatver” ar leņķveida slīpmašīnu. Sastāvu lietošana uz cementa bāzes špaktelēšanai nav ieteicama, jo to mehāniskā izturība plānā slānī nav pietiekoša.

Gadījumos, kad uz virsmas ir netīrumi, nepieciešams veikt sekojošās procedūras:

  • degvielu un smērvielu pēdas jānotīra ar tvaika strūklu kopā ar mazgāšanas šķidrumu. Pieļaujama arī virsmas noskrāpēšana lietojot kaustiskās sodas karstu šķidrumu. Abos gadījumos maksimāli rūpīgi jāievēro visi drošības pasākumi:
  • jālieto brilles, cimdus, elpošanas orgānu aizsarglīdzekļus un speciālu apģērbu.
  • Augu un dzīvnieku tauku pēdas arī jānotīra pilnībā. Atšķirībā no degvielu un smēŗvielu pēdām šo piesārņojuma veidu ļoti grūti notīrīt ar tvaika strūklas vai kaustiskās sodas šķīduma palīdzību. Ja tauki jau iesūkušies betonā, tad pats drošākais virsmas sagatavošanas paņēmiens ir mehāniska piesārņotās betona kārtas atdalīšana. Atkarībā no tauku iespiešanās dziļuma lieto attīrīšanu ar smilšu strūklu vai frēzēšanu ar speciālām mašīnām.                   

 

 

Jūs pierakstījāties mūsu jaunumiem.