Pretkorozijas aizsardzība

Pretkorozijas aizsardzība

Jautāt specialistam

Tērauda virsmu krāsošanas shēmas

Krāsaino metālu virsmu krāsošanas shēmas

Krāsojot alumīnija un cinkotā tērauda virsmas, korozijas aizsardzības problēma nav tik aktuāla, jo šos materiālus tik ļoti neiespaido atmosfēras izraisītā korozija. Šinī gadījumā aktuāli ir adhēzijas(saķers ar krāsojamo virsmu) un dekoratīvo īpašību saglabāšanas jautājumi. Būtisks faktors šinī gadījumā ir pareiza grunts izvēle. RILAK sortimentā ir grunts VL–02, kurai ir teicama adhēzija attiecībā pret alumīniju un cinkoto tēraudu. Alumīnija un cinkotu virsmu pārklāšanai grunti VL–02 sajauc ar skābes šķīdinātāju attiecībā 8 : 1, bet tērauda virsmu pārklāšanai attiecībā 4 : 1. Pārklājuma veidošanas shēmas alumīnijam un cinkotajam tēraudam ir sekojošas:

Alumīnija un tā sakausējumu virsmu krāsošanas shēmas

Krāsošanas sistēmas Nr.

Grunts

Virskārtas emalja

Krāsošanas sistēma

Veids

Kārtu skaits

Kopējais SPNB*,

mkm

Veids

Kārtu skaits

Kopējais SPNB*,

mkm

Summārais kārtu skaits

Summārais SPNB*,

mkm

 

VL-02

1

10

PENTATOP UNIVERSAL

2

60

3

70

 

VL-02

1

10

URETOP

1

40

2

50

 

NEOSPRINT PRIMER

1

40

PENTATOP UNIVERSAL

1

40

2

80

 

VINIPRIM

1

40

VINITOP

1

40

2

80

*- SPNB- sausas plēvītes nominālais biezums

 

Krāsošanas shēmās saglabājot norādītos biezumus pieļaujams aizvietot :

► emalju PENTATOP UNIVERSAL ar PENTATOP UNIVERSAL M; PENTAPRIM PRO, URF-1128, RIATOP 80, RIATOP 30, ALUKID, NEOSPRINT 30;        

► emalju URETOP ar URETOP 50;

Metālu pretkorozijas aizsardzība

Metālu pretkorozijas aizsardzība mūsdienās ir viens no svarīgākajiem tehniski ekonomiskajiem uzdevumiem. Šis uzdevums ir būtisks praktiski jebkurā cilvēka darbības sfērā. Uz doto brīdi pasaulē eksistē tikai 30 % no visa metāla, ko savas darbības laikā ir izgatavojusi cilvēce. Pārējie miljardi tonnu ir izgaisuši, galvenokārt, korozijas dēļ. Attīstītās pasaules valstis cīņai ar koroziju gadā patērē līdz 4% no iekšzemes kopprodukta. Vispārzināms ir tas fakts, ka galvenais metāla virsmu pretkorozijas aizsardzības veids ir to krāsošana ar pretkorozijas gruntīm un krāsām.

Pašsaprotami, ka metāla virsmu aizsardzībai paredzēto KM izvēlei jābūt stingri pamatotai. 

Lai izdarītu izvēli, būtiskākie kritēriji ir: 

  • nepieciešamais pārklājuma kalpošanas ilgums 
  • pārklājuma ekspluatācijas apstākļi 
  • krāsojamās virsmas veids 
  • krāsojamās virsmas stāvoklis 
  • krāsošanas apstākļi 
  • krāsošanas izmaksas, kuras sastāv no paöa KM cenas un izdevumiem, kas saistīti ar virsmas sagatavošanas darbiem un pašu krāsošanas procesu 
  • krāsotās virsmas nepieciešamās dekoratīvās īpašības. 

Lai varētu argumentēti pieņemt optimālo lēmumu, jāņem vērā visi iepriekšminētie faktori. Ņemot vērā to, ka patērētājam ne vienmēr ir vispusēja un pilnīga informācija par aizsargājošajiem KM, RILAK speciālisti sagatavoja  informatīvo biļetenu. Šī informācija palīdzēs patērētājam izdarīt pareizo aizsardzības KM izvēli no RILAK ražoto KM sortimenta. Pārējās sadaļās tiks apskatīti iepriekšminētie faktori, katrs atsevišķi, ņemot vērā to sarežģītību, neviennozīmību, kā arī to ciešo savstarpējo saistību. 

Pārklājuma kalpošanas laiks

Atbilstoši Eiropā pieņemtajām normām(standarts ISO 12944-1), aizsargpārklājumu kalpošanas ilgums tiek iedalīts trijās kategorijās:

  • zems(L) - 2÷5 gadi
  • vidējs(M) - 5÷15 gadi
  • augsts(H) – vairāk par 15 gadiem.

KM ražotāji un patērētāji iepriekšminēto sadalījumu kategorijās izmanto pārklājuma aizsargspēju novērtēšanai kalpošanas laikā atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem. Jāņem vērā arī tas, ka šie diapazoni(L,M,H) vairāk vai mazāk precīzi fiksē minimālo prognozējamo kalpošanas ilgumu(2, 5 un 15 gadi). Attiecībā uz maksimālo kalpošanas ilgumu pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Piemēram, vienas un tās pašas grupas(M) sistēmām prognozējamā kalpošanas laika diapazons ir 5÷15 gadi. Tādā diapazonā nav iespējams precīzi prognozēt pārklājuma kalpošanas ilgumu.
Dotie kalpošanas laiki ir, zināmā mērā, nosacīti un tiek izmantoti dažādu LKM un krāsošanas shēmu ekspluatācijas īpašību salīdzinošai novērtēšanai, jo kalpošanas ilgumu ietekmē ļoti dažādi faktori(pārklājuma ekspluatācijas apstākļi, krāsošanas procedūras izpildes precizitāte, krāsojamās virsmas stāvoklis u.c.)
Bez tam, ir iespējamas domstarpības, nosakot pārklājuma kalpošanas beigu kritērijus. Vieni no svarīgākajiem kritērijiem aizsargpārklājumiem ir korozijas izplatīšanās pakāpe un pārklājuma adhēzijas pakāpe attiecībā pret krāsoto virsmu.
Tātad, minētās laika kategorijas ir tikai orientieri, lai noteiktu pārklājuma “prognozējamo” kalpošanas ilgumu, kurš konkrēto faktoru iespaidā var atšķirties no reālā kalpošanas ilguma.

Pārklājuma ekspluatācijas apstākļi

Visbiežāk izmantojamais standarts(ISO 12944-2) nosaka 6 aizsargpārklājuma ekspluatācijas apstākļu pamatkategorijas. 

  Ekspluatācijas apstākļu apraksts
Ekspluatācijas apstākļu kategorija 
(vides korozijas aktivitāte) 
rūsas aktivitāte
Atmosfēras raksturojums  Iekštelpās
C1
(ļoti zema)
_____
Apkurināmas telpas ar tīru 
atmosfēru (ofisi, veikali, dzīvojamās telpas 
u. tml.) 
C2 
(zema) 
Atmosfēra ar ļoti zemu piesārņojuma 
līmeni (piem. laukos) 
Neapkurināmas telpas, kurās iespējama periodiska kondensāta rašanās (piem. 
noliktavas u.tml.) 
C3 
(vidēja) 
Pilsētas un ražošanas atmosfēra ar 
mērenu sēra dioksīda piesārņojumu; 
piekrastes atmosfēra ar zemu sāļu satura 
līmeni. 
Ražošanas telpas ar augstu mitruma 
saturu un mērenu gaisa piesārņojumu 
(piem. piena produktu ražošanas cehi, 
alus darītavas, mazgātuves u.tml.)
C4 
(augsta) 
Ražošanas atmosfēra ar mērenu 
piesārņojumu; piekrastes atmosfēra ar 
mērenu sāļu satura līmeni. 
Ķīmiskie uzņēmumi, peldbaseini, 
piekrastes būves un ēkas, kuras tiek 
izmantotas kuģu remontam. 
C5-I Industriāla  
(ļoti augsta)
Ražošanas zonas ar augstu mitruma saturu un agresīvu atmosfēru. 
Ēkas ar augstu mitruma saturu, kurās 
pastāvīgi iespējama kondensāta 
veidošanās, kā arī ēkas ar augstu gaisa 
piesārņojuma līmeni. 
C5-M Jūras  
(ļoti augsta)
Zonas jūras  piekrastē un atklātā jūrā ar 
augstu sāļu saturu atmosfērā.
Ēkas ar augstu mitruma saturu, kurās 
pastāvīgi iespējama kondensāta 
veidošanās, kā arī ēkas ar augstu gaisa 
piesārņojuma līmeni. 

 

Krāsojamās virsmas stāvoklis

Metāla virsmas stāvoklim kopā ar izvēlēto krāsošanas materiālu īpašībām ir noteicošā loma aizsargpārklājuma kalpošanas ilgumam. Ilgu pārklājuma kalpošanas laiku varēs prognozēt tikai tad, ja krāsojamā virsma būs rūpīgi sagatavota.

Pirms krāsošanas no virsmas jānotīra vecais pārklājums, korozijas produkti un virsma jāattauko. Īpaši jāatzīmē, ka izmantot līdzekļus, kas ķīmiski modificē korozijas produktus (rūsas pārveidotāji), kā arī LKM, kas satur šos produktus, ir ļoti nevēlami. Iemesls ir to zemā efektivitāte. Praktiski nav iespējams nodrošināt precīzu modificējošā aģenta (pārveidotāja) un korozijas  produkta daudzuma attiecību. Parasti rūsas bojājumi  metāla virsmā nav vienmērīgi gan pēc platības, gan biezuma. Tas nozīmē, ka dažās vietās rūsa nebūs pilnībā pārveidota, bet dažās vietās būs neizreaģējušā modifikatora pārpalikums, kurš daudzos gadījumos pats par sevi spēj izraisīt korozijas procesu. Jāņem vērā arī tas, ka ķīmiskie produkti, kas rodas modificējot rūsu, daudzos gadījumos samazina LKM adhēziju attiecībā pret tādā veidā apstrādātu virsmu. Rūsas modifikatoru izmantošana ir attaisnojama tikai tad, ja krāsojamās virsmas sagatavošana mehāniskā veidā nav iespējama. Izņēmuma gadījumos ieteicams pielietot maksimāli iespējamo tīrīšanu (likvidēt atlupušo rūsas slāni, notīrīt virsmu ar smilšpapīru, attaukot) un izmantot grunti, kurai ir laba tolerance attiecībā pret rūsējušām virsmām, t.i., kura spēj nodrošināt labu adhēziju un izolējošās spējas, krāsojot rūsējušas un nepietiekami labi sagatavotas virsmas. (RLKR sortimentā tādas īpašības ir epoksīdgruntij EPOPRIM). 

Virsmas sagatavošana.

Metāla virsmu sagatavošanas pakāpes pirms to krāsošanas. 

Krāsošanas standartprakse paredz rūpīgu virsmas attīrīšanu ar šādām pamatmetodēm: 

  • smilšu strūklas apstrāde; 
  • skrošu strūklas apstrāde; 
  • mehāniskā apstrāde ar abrazīviem instrumentiem (slīpēšana u.tml.); 
  • ar augsta spiediena ūdens strūklu. 

Tērauda virsmu ilgstošai aizsardzībai ieteicamā  minimālā virsmas sagatavošanas kategorija: St2 jeb Sa 2¹\². 

Tālāk tekstā ir izvilkumi no atbilstošā standarta ISO 8501, kurš nosaka tērauda virsmu sagatavošanas pakāpes variantus  pirms to krāsošanas. Bez virsmas tīrības parasti tiek novērtēta arī tās negluduma pakāpe, jo virsmas profils stipri ietekmē pārklājuma ekspluatācijas īpašības. Atbilstošs virsmas raupjums nodrošina kontakta virsmas palielināšanos starp plēvi un pamatni (vidēji līdz 3 reizēm!). Tādejādi tiek uzlabota aizsargpārklājuma adhēzija pret krāsojamo virsmu. 

No otras puses pārliecīgs virsmas negludums var būt par cēloni priekšlaicīgai punktveida korozijas  virsmas profila augstākajos punktos, jo tieši šajās vietās aizargpārklājuma biezums var izrādīties nepietiekams. Tādēļ tiek ieteikts nodrošināt nominālo pārklājuma biezumu ne mazāk kā 2 reizes lielāku par virsmas raupjuma lielumu - Rz (mkm). 

Visbiežāk  lietotais virsmas profila novērtēšanas Standarts ISO 8503 nosaka 3 raupjuma pakāpes: 

  • "FINE" (smalks) 
  • "MEDIUM" ( vidējs) 
  • "COARSE" (rupjš) 

Mērījumus veic ar raupjuma noteikšanai paredzētiem mēraparātiem vai arī raupjuma pakāpi nosaka organoleptiski ar virsmas profila komparatora palīdzību.  

ISO 8501-2:1994(P) 

AGRĀK KRĀSOTU VIRSMU RAKSTUROJUMS 

Virsmas stāvokļa pasliktināšanās, kura var būt uz iepriekškrāsotām virsmām, pakāpi nosaka atbilstoši standartam ISO 4628, sadaļās 1-6.  Pēc iespējas, jāsniedz papildinformācija par iepriekšējā pārklājuma tipu, uzklāto slāņu skaitu, izgatavotājfirmas nosaukumu, iemesliem, kas izraisa koroziju, plēvītes biezumu un tās pielipšanu. 

4. SAGATAVOŠANAS PAKĀPES 

4.1. Vispārējie nosacījumi 

Tiek aprakstītas dažādas sagatavošanas pakāpes, norādot virsmas apstrādes metodi un tīrības pakāpi. Virsmas sagatavošanas pakāpi nosaka (sk. 4.2; 4.3; 4.4) novērtējot notīrītās virsmas izskatu. Katra sagatavošanas pakāpe tiek apzīmēta ar attiecīgiem burtiem „Sa”, „St” un „Ma”, kuri norāda izmantoto tīrīšanas metodi. Ja pirms Sa, St un Ma ir burts „P”, tas norāda, ka iepriekšējā pārklājuma likvidēšana ir veikta lokāli. Ja pēc burtiem ir cipars, tas norāda pakāpi, līdz kādai ir notīrīta velmējuma plāva, rūsa un iepriekšējie pārklājumi. Jāievēro tas, ka dažādas tīrīšanas metodes nedod salīdzināmus rezultātus. Tīrīšanas pakāpei jābūt savietojamai ar to krāsošanas sistēmu, kura tiks pielietota pārklājuma veidošanai. Punktos 4.2 un 4.3 ir norādes uz fotogrāfijām ISO 8501-1, kuras ir uzskatāmi piemēri sagatavošanas pakāpes novērtēšanai. 

Piezīmes.

2. Termins „svešķermenis”, kurš ir izmantots sadaļās 4.2; 4.3 un 4.4, var apzīmēt ūdenī šķīstošus sāļus jeb metināšanas atlikumproduktus. šos sārņus nevar pilnībā likvidēt ar sausu strūklas tīrīšanu, rokas jeb mehāniskiem instrumentiem, jeb mašīnslīpēšanu, var izmantot arī slapjo strūklas tīrīšanu. 

3. Tiek uzskatīts, ka velmējuma plāva, rūsa jeb krāsas pārklājums ir nenoturīgi uz virsmas, ja to notīrīšanu var veikt ar neasu špakteli. 

4. Fotogrāfijas, kuras ir pievienotas šai ISO 8501 daļai, parāda dažus tipiskus tērauda virsmas piemērus pirms un pēc lokālas attīrīšanas. 

4.2. Agrāk krāsotu virsmu attīrīšana ar lokāla strūklu, PSa 

Pirms strūklas tīrīšanas jālikvidē biezie rūsas slāņi, tos noskaldot. Jānotīra arī redzamie netīrumi, eļļa, smērvielas. Pēc tīrīšanas ar strūklu virsmai jābūt attīrītai no netīrumiem un atslāņojušās vecas krāsas. 

Piezīme 5.

Virsmas sagatavošanas strūklas tīrīšanas metodes aprakstu, kurš satur arī virsmas apstrādi pirms un pēc strūklas tīrīšanas sk. ISO 8504-2. 

ISO 8501-2:1994(P) 

PSa2 Rūpīga, lokāla strūklas tīrīšana.

Stingri turošies krāsu pārklājumiem jāpaliek nebojātiem.  

Apskatot, bez palielinājuma, virsmas citas vietas nedrīkst būt redzama eļļa, smērvielas, netīrumi jeb slikti turošās krāsa, pieļaujams tikai nedaudz velmējuma plāvas, rūsas un svešķermeņu. Jebkuriem atlikušajiem sārņiem stingri jāturas (sk. 4.1, piezīmi 3). Salīdzinājumam sk. fotogrāfijas CSa2 un DSa2, kas dotas ISO 8501-1. Izvēle ir atkarīga no punktveida korozijas pakāpes. 

PSa 2¹\²  Ļoti rūpīga, lokāla strūklas tīrīšana.

Stingri turošies krāsu pārklājumiem jāpaliek nebojātiem. Apskatot, bez palielinājuma, virsmu, uz tās nedrīkst būt redzama eļļa, smērvielas jeb netīrumi, kā arī slikti turošās krāsa, velmējuma plāva, rūsa un svešķermeņi. Jebkurām atlikušajām sārņu paliekām jāizskatās kā vieglam krāsojumam, plankumu jeb svītru izskatā. Salīdzinājumam sk. fotogrāfijas CSa 2¹\²   un  DSa 2¹\², no ISO 8501-1. Izvēle ir atkarīga no punktveida korozijas pakāpes. Fotogrāfijas, kas demonstrē virsmas sagatavošanas pakāpi PSa 2¹\²  dotas  ISO 8502 attiecīgajā sadaļā. 

PSa 3  Lokāla strūklas tīrīšana līdz redzamam tīram tērauda pamatam.

Stingri turošies krāsu pārklājumiem jāpaliek nebojātiem. Apskatot, bez palielinājuma, virsmu, uz tās nedrīkst būt redzama eļļa, smērvielas jeb netīrumi, kā arī slikti turošās krāsa, velmējuma plāva, rūsa un svešķermeņi.  Virsmai jābūt viendabīgā metāla krāsā.  Salīdzinājumam sk. fotogrāfijas CSa3 un DSa 3, no ISO 8501-1. Izvēle ir atkarīga no punktveida korozijas pakāpes. 

Piezīme 6.

Sagatavošanas pakāpe  PSa 1 šeit nav iekļauta, jo tā neatbilst virsmai, kuru var krāsot. 

4.3. Agrāk krāsotu virsmu lokāla tīrīšana ar rokas jeb mehāniskiem instrumentiem*, PSt. 

Virsmas sagatavošana, vietēji tīrot ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem, piem. šāberējot, tīrot ar suku un slīpējot, tiek apzīmēta ar burtiem „PSt”. Pirms tīrīšanas ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem jālikvidē visi biezie rūsas slāņi, tos noskaldot. Redzamajai eļļai, smērvielām un netīrumiem arī jābūt notīrītiem. Pēc tīrīšanas ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem, no virsmas jānotīra slikti turošies netīrumi un svešķermeņi. 

Piezīme 7.

Virsmas sagatavošanas rokas un mehānisko instrumentu tīrīšanas metodes aprakstu, kurš satur arī virsmas apstrādi pirms un pēc tīrīšanas  ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem  sk. ISO 8504-3. 

ISO 8501-2:1994(P) 

PSt2 Rūpīga, lokāla tīrīšana ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem.

Stingri turošies krāsu pārklājumiem ir jāpaliek nebojātiem.  Apskatot, bez palielinājuma, uz virsmas  nedrīkst būt redzama eļļa, smērvielas jeb netīrumi, kā arī slikti turošās krāsa,  velmējuma plāva, rūsa un  *Izņemot slīpēšanu ar speciālām slīpmašīnām, sk. p.4.4 svešķermeņi (sk. 4.1, piezīmi 3). Salīdzinājumam sk. fotogrāfijas CSa2 un DSa2, kas dotas ISO 8501-1. Izvēle  atkarīga no punktveida korozijas pakāpes. 

PSt3  Ļoti rūpīga, lokāla virsmas tīrīšana ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem.

Tāpat kā PSt2, tikai tīrāmo virsmu jāapstrādā rūpīgāk, lai iegūtu metālisku krāsu, kuru veido metāla pamatne. Salīdzinājumam sk. fotogrāfijas CSt3  un  DSt3, no ISO 8501-1. Izvēle ir atkarīga no punktveida korozijas pakāpes. 

Piezīme 8.

Sagatavošanas pakāpes  PSt2 un PSt3 nekādā veidā nav atkarīgas no pielietojamā rokas jeb mehāniskā instrumenta veida. Tās nosaka tikai sagatavošanas pakāpes nepieciešamība, kuru var interpretēt ar pievienoto fotogrāfiju paraugu palīdzību. 

Piezīme 9.

Sagatavošanas pakāpe  PSt1 nav iekļauta, jo tā neatbilst virsmai, kuru var krāsot. 

4.4. Iepriekškrāsotu virsmu lokāla mašīnslīpēšana, PMa. 

Virsmas sagatavošana ar lokālo mašīnslīpēšanas metodi, tiek  apzīmēta ar burtiem ”PMa”. Šī procedūra sastāv no rūpīgas tīrīšanas ar mašīnslīpēšanu(piem. disks ar smilšpapīru), jeb tīrīšanas ar speciālām rotējošām metāla sukām, kuras var tikt izmantotas kopā ar adatu iedzenamo pistoli. Pirms mašīnslīpēšanas ir jālikvidē visi biezie rūsas slāņi, tos noskaldot. Pēc mašīnslīpēšanās  virsma jānotīra no slikti turošamies netīrumiem un svešķermeņiem. 

PMa Lokāla mašīnslīpēšana.

Stingri turošies krāsas pārklājumiem jāpaliek nebojātiem.  Apskatot, bez palielinājuma, virsmas citas daļas, uz tām nedrīkst būt redzama eļļa, smērvielas un netīrumi, kā arī slikti turošās krāsa, svešķermeņi (sk. 4.1, piezīmi 2), velmējuma plāva un rūsa. Jebkurām palikušajām netīrumu pēdām jāizskatās, kā vieglam krāsojumam plankumu jeb svītru veida. Salīdzinājumam  šai daļai ir pievienotas fotogrāfijas, kas uzskatāmi demonstrē virsmas sagatavošanas pakāpes PMa piemērus.

 ISO 8501-2:1994(P) 

Piezīme 10.

Virsmas sagatavošanas pakāpe  PMa nekādā gadījumā nav atkarīga no konkrētā izmantojamā instrumenta veida. Tos nosaka tikai sagatavošanas pakāpes nepieciešamība, kuru var interpretēt ar pievienoto fotogrāfiju paraugu palīdzību. 

4.4 Palikušo pārklājumu apstrāde. 

Pirms jauna pārklājuma uzklāšanas jāpārliecinās, ka palīkušas vecā pārklājuma daļas, ieskaitot  grunti un pārejos slāņus, ir brīvas no netīrumiem un noslīpētā materiāla. Nepieciešamības gadījumā virsma jāpadara matēta adhēzijas uzlabošanai.  Atlikušā krāsas slāņa stiprību var pārbaudīt ar nazi, veicot šķērsgriezumus atbilstoši ISO 2409, ar portatīvo ierīci atlīmēšanās pārbaudei atbilstoši ISO 4624, jeb ar citu atbilstošu līdzekļu palīdzību. 

Esošie kvalitatīvie pārklājumi, kuri pieguļ slīpētajiem jeb ar strūklas metodi tīrītajiem virsmas iecirkņiem ir jāapstrādā tā lai iegūtu nepieciešamo malu slīpumu (lai nebūtu asu malu), kurš ļauj iegūt kvalitatīvu krāsas pārklājumu. Ļoti svarīgi ir arī tas, lai atlikušais pārklājums būtu savietojams ar jauno.     ISO 4627 ir atrodamas rekomendācijas par savietojamības novērtēšanu.  

Jūs pierakstījāties mūsu jaunumiem.