Cinkošana ir viena no visplašāk izmantotām metodēm tērauda virsmu aizsardzībai pret koroziju. Šī iemesla dēļ praksē pietiekami bieži jāsaduras ar uzdevumu veikt cinkotu virsmu krāsošanu, kas tiek veikta ar nolūku piešķirt virsmai vēlamo dekoratīvo izskatu, kā arī pastiprināt krāsojamās virsmas pretkorozijas aizsardzību (nolūkā panākt t.s. duplekso aizsardzību: cinks + krāsas pārklājums). Labas adhēzijas nodrošināšana starp krāsošanai izmantoto materiālu un cinkoto virsmu ir kompleksa problēma, tādēļ tās risināšanai nepieciešama kompleksa pieeja.
Vispirms jāveic pareiza krāsošanai izmantotā materiāla izvēle. Izmantot drīkst tikai gruntis, kuru lietošanas instrukcijā noradīta iespēja uzklāt tās tieši uz cinkotas virsmas. Cinkotu virsmu krāsošanai nav ieteicams izmantot alkīdu gruntis, tadēļ ka tajās izmantotajai saistvielai – alkīdu polimēriem, parasti ir vāja noturība pret cinka korozijas produktu iedarbību. Šīs iedarbības rezultātā var notikt alkīda polimēra destrukcija (pārziepošanās), kas savukārt izraisīs adhēzijas zudumu.Bez tam ir stingri jāievēro krāsošanai paredzētās cinkotās virsmas sagatavošanas noteikumi. Neskatoties uz terminu „cinkota virsma” tās krāsošanas praksē jāsaduras ne tik daudz ar tīru metālisko cinku, cik ar tā atvasinājumiem vai citiem produktiem.
Reakcijas produkti starp cinku un atmosfērā esošajiem reaģentiem (ūdeni, skābekli un ogļskābā gāze)
Tīrs metāliskais cinks ir ķīmiski ļoti aktīvs elements. Āra apstākļos tas ātri veido oksīdus un hidroksīdus, ko raksturo paaugstināta šķīdība ūdenī. Minētie reakcijas produkti starp cinku, gaisu un mitrumu ir vāji saistīti ar virsmu un ļoti negatīvi ietekmē krāsu pārklājuma adhēziju pret cinkoto virsmu. Tādēļ nepieciešama to notīrīšana pirms krāsošanas. Ja cinkotā virsma jau sākotnēji tikusi ekspluatēta āra apstākļos, tad iepriekš minēto oksīdu un hidroksīdu atdalīšanās lielākā vai mazākā mērā varētu būt notikusi pati par sevi. Notiek vāji saistīto oksīdu un hidroksīdu „izdēdēšana” un t.s. „cinka sūbējuma” veidošanās. Šis produkts pārsvarā sastāv no cinka karbonāta, kas savukārt ir labi piesaistīts cinkotajai virsmai un nodrošina daudz labāku krāsošanā izmantotā materiāla adhēziju pret krāsojamo virsmu. Bez tam dabīgās izdēdēšanas rezultātā izveidojas cinkotās virsmas profīla mikronelīdzenumi (raupjums), kas arī uzlabo krāsošanā izmantotā materiāla adhēziju pret pamatni. Atkarībā no klimata, ekspluatācijas apstākļiem, cinkotās virsmas apstrādes veida un citiem faktoriem virsmas „izdēdēšanas” (novecošanās) process ilgst 6 – 24 mēnešus.
Jāievēro, ka šķīstošo un vāji saistīto oksīdu un hidroksīdu izdēdēšanas pakāpes vizuālā novērtēšana ir visai apgrūtināta. Bez tam stipri piesārņotas pilsētas un rūpnieciskās atmosfēras apstākļos augstāk aprakstītie cinkotās virsmas izdēdēšanas (novecošanās) procesi izmainās atmosfērā klātesošo ķīmisko reaģentu papildus iedarbības rezultātā. Papildus tam cinkotā izstrādājuma ekspluatācijas laikā āra apstākļos notiek organiskas un neorganiskas izcelsmes piesārņojošu aģentu dabīga uzkrāšanās uz virsmas. To notīrīšana pielietojot vienkāršu mazgāšanu ar ūdeni un attaukošanu ne vienmēr ir iespējama. Tādejādi virsmas dabīga novecošanās jūtami uzlabo krāsošanas iespēju, tomēr nedod 100 % panākuma garantiju.
Hromēts cinkotais tērauds
Daudzos gadījumos tērauda izstrādājumu pēc cinkošanas pakļauj apstrādei ar hroma savienojumiem ( t.s. „hromatēšanai” vai „ pasivēšanai ar hromātiem”). To veic nolūkā uzlabot cinkoto izstrādājumu ekspluatācijas īpašības atmosfērā (pagarināt to kalpošanas laiku). Tomēr jārēķinas ar to, ka neskatoties uz pretkorozijas aizsardzības uzlabošanos pēc cinkoto virsmu hromatēšanas, ar hromātiem pārklātā virsma traucē krāsošanai izmantotā materiāla noturīgas saites veidošanos ar virsmu (jūtami pasliktina adhēziju, padarot neiespējamu krāsošanas procesu nenotīrot hromātu slāni). Tā notīrīšanai visefektīvākais paņēmiens ir viegla virsmas abrazīvā apstrāde. Šī paņēmiena alternatīva ir vai nu cinkotās virsmas izturēšana āra apstākļos 6 – 24 mēnešus, vai arī hromātu kārtas ķīmiska pārveidošana ar t.s. konversijas pārklājumu palīdzību, kuru sastāvos iekļauta fosforskābe un citi reaģenti.
Ar minerāleļļu apstrādātas virsmas
Cinkotu izstradājumu (visbiežāk cinkotā skārda) virsmas aizsardzībai transportēšanas un glabāšanas laikā tos pārklāj ar minerāleļļas kārtu. Šo kārtu jānotīra veicot attaukošanu ar organiskajiem šķīdinātājiem. Ieteicams to veikt ļoti rūpīgi, pēc iespējas biežāk mainot attaukošanai izmantojamos instrumentus. Pretējā gadījumā netīrie instrumenti (otas, lupatas u.c.) nenodrošinās netīrumu un eļļas notīrīšanu vai arī būs par cēloni atkārtotai virsmas nosmērēšanai.Tādejādi par visdrošāko virsmas sagatavošanas paņēmienu jāuzskata tās viegla abrazīvā apstrāde ar sekojošu mazgāšanu ar 5 % amonjaka ūdens šķīdumu un nožāvēšanu. Ja uz virsmas ir organiskas izcelsmes netīrumi vai arī tērauda virsma ir tikusi apstrādāta ar minerāleļļu, papildus nepieciešama attaukošana.
Abrazīvā apstrāde
Veicot mehānisko virsmas tīrīšanu (vieglu apstrādi ar smilšu strūklu) jāizmanto abrazīvs kura diametrs ir 200 – 500 mikroni. Spiediens nedrīkst pārsniegt 280 MPa. Veicot attīrīšanu ar rokām jālieto smalkgraudains smilšpapīrs. Vienmēr jāatceras, ka uzdevums ir tikai plānas netīrumu virskārtas noņemšana vienlaicīgi piešķirot virsmai nepieciešamo profīlu (raupjumu). Tādejādi ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai neizdarītu bojājumus plānajai cinka kārtai.
