Dekoratīvais reljefais kaļķa apmetums, kas dod iespēju modelēt daudz dažādus reljefu faktūru variantus (Izdēdējuša smilšakmens reljefs, Koksnes reljefs, Mizas reljefs, Travertīna reljefs u.c). Plašas instrumentu tipu, dažādu uzklāšanas metožu, kā arī apmetuma un noslēdzošās vaska kārtas krāsu salikumu izvēles iespējas paver neierobežotu lauku dizaineru ieceru realizācijai veicot gan nelielu interjera elementu (apmaļu, dekoratīvo paneļu u.c.), gan visu sienu virsmu dekoratīvo apdari noformējot interjeru gan klasiskā, gan mūsdienīgā stilā. Struktūras kontrastu var attīstīt vai nu ar tonēto vasku CERA, vai arī veicot reljefa izciļņu pulēšanu ar špakteļlāpstiņu, kā rezultātā tie iegūst tumšāku krāsas toni un paaugstinātu spīdumu. Iespējama arī viena otrai sekojoša abu variantu kombinācija (virsmas tonēšana ar vasku CERA un tai sekojošu pulēšanu).

TONĒŠANA:

Pirms tonēšanas noņemt polietilēna aizsargplēvi, kas pārsedz produkta virsmu taras iekšpusē.  ATACAMA (A bāze) tonējama RILAKOLOR sistēmā, izmantojot krāsu katalogu  RILAKDEKOR. Izņēmuma krāsu toņu saraksts, kurus nav ieteicams izmantot tonēšanai, ir pievienots krāsu katalogam. Virsmas sagatavošana:  ATACAMA paredzēta uzklāšanai uz tīrām, gludām, noturīgām un sausām minerālām pamatnēm (apmestas virsmas, betons, reģips u.c.). Pirms uzklāšanas virsmu nepieciešams gruntēt ar grunti KVARC.

UZKLĀŠANA:

1. etaps. Apmetuma ATACAMA uzklāšana (Reljefas faktūras piešķiršana virsmai):

ATACAMA  ir gatavs lietošanai. Uzklāšanas laikā gaisa un krāsojamās virsmas temperatūrai jābūt ne zemākai par + 10°C, bet relatīvajam gaisa mitrumam – ne lielākam par 85 %. ATACAMA uzklāj ar taisnstūra vai trapecveida špakteļlāpstiņu (ķelli). Tūlīt, nesagaidot nožūšanu, izveidot uz svaigi uzklātā ATACAMA virsmas vēlamā dekoratīvā efekta reljefu: «Izdēdējuša smilšakmens reljefs» – izveidojas izdarot dažāda virziena vai viļņveidīgas kustības ar taisnstūra vai trapecveida špakteļlāpstiņu, kuras darba virsma piespiesta svaigi uzklātā apmetuma virsmai. Reljefa augstumu regulē ar špakteļlāpstiņas piespiešanas spēku virsmai. «Travertīna reljefs» –  svaigi uzklāto apmetumu jānorullē ar faktūru veidojošu putu porolona veltnīti. Pēc 10 – 20 minūtēm veltnīša izveidoto graudaino faktūru jāpiegludina ar trīsstūrveida špakteļlāpstiņu vai speciālu plastmasas špakteļlāpstiņu – spatuletta, izdarot kustības vienā vai vairākos virzienos, atkarībā no vēlamā faktūras zīmējuma. «Koksnes reljefs» – izveidojas pārvietojot pa svaigi uzklātā apmetuma virsmu speciālu gumijas rīvi, kas imitē koksnes garenvirziena griezuma struktūru (dēļa virsmu). Strādājot ar šo instrumentu koksnes šķiedru struktūra visveiksmīgāk tiek imitēta viegli šūpojot rīvi no vienas platās skaldnes uz otru izdarot taisnvirziena kustību pa virsmu. «Mizas reljefs» –  veidojas pārvietojot paralēlā virzienā pa svaigi uzklātā apmetuma virsmu speciālu birsti/rīvi ar bieziem un cietiem plastmasas sariem, kas atstāj uz virsmas paralēlas līnijas.  Pēc tam nekavējoties, nesagaidot pārklājuma nožūšanu, šīs līnijas jāpiegludina ar trīsstūrveida metāla vai plastmasas špakteļlāpstiņu, izdarot plastiskas kustības paralēli reljefa struktūrai. «Auduma reljefs» – Auduma reljefa veidošana notiek 2 stadijās ar žāvēšanu starp kārtām. 1. stadija.  Pirmo svaigi uznestā apmetuma kārtu apstrādā ar birsti/rīvi, kam ir biezi cieti sari, velkot paralēlas līnijas. Rezultātā izveidojas faktūra ar paralēlām reljefa līnijām. 2. stadija. Pēc pirmās kārtas nožūšanas ar trapecveida špakteļlāpstiņu  uz virsmas uzklāj otro  apmetuma kārtu. Pēc tam uz svaigi uzklātās otrās apmetuma kārtas ar birsti/rīvi novelk līnijas perpendikulāri pirmās kārtas faktūrai.  Tā rezultātā izveidojas savstarpēji krustojošos reljefa līniju faktūra, kas pēc savas struktūras atgādina brezenta vai rupja linu auduma virsmu. Pēc otrās kārtas nožūšanas no virsmas faktūras ar trīsstūrveida špakteļlāpstiņu var novākt nevajadzīgos kamoliņus, turot tās asmeni asā leņķī pret virsmu. Apmetuma ATACAMA žūšanas laiks  +20°C temperatūrā:   12 – 18 stundas atkarībā no reljefa biezuma. Patēriņš:  1,5 – 3,5 m²/l  atkarībā no reljefa biezuma. Vēloties saglabāt viena krāsu toņa pārklājumu uzreiz var pāriet pie pulēšanas procedūras ( skat. zemāk).  

2. etaps –  ATACAMA virsmas gruntēšana ar netonētu vasku CERA:

Lai virsmai piešķirtu vienmērīgu uzsūkšanās spēju visā platībā un atvieglotu sekojošo tonētā vaska CERA  uzklāšanu, kā arī lai novērstu bālganu kaļķa plankumu veidošanos uz virsmas, kas pārklāta ar tonēto vasku CERA, pilnīgi nožuvušu ATACAMA virsmu jānogruntē ar bezkrāsas vasku CERA , lietojot otu, krāsotāja dūraini vai veltnīti. (Ja tiek veidota viena krāsas toņa virsma, bez sekojošas tonētā vaska uzklāšanas, gruntēšana ar bezkrāsas vasku CERA nav obligāta).

3. etaps. Faktūras attīstīšana:

Nolūkā pasvītrot reljefu un faktūras dziļumu ar krāsu kontrasta palīdzību pārklājuma noslēdzošai apdarei jāizmanto vasks CERA, kas iepriekš ietonēts krāsas tonī kas atšķiras no apmetuma krāsas. Tonēto vasku CERA drīkst uzklāt tikai uz pilnīgi nožuvuša ar bezkrāsas vasku nogruntēta pārklājuma. Nepieciešamības gadījumā tonēto ( krāsaino ) vasku pirms lietošanas var atšķaidīt ar ūdeni līdz ērtai uzklāšanas konsistencei ( bet ne vairāk par 10 – 15 tilpuma % ). Strādājot ar krāsaino vasku CERA jāievēro, ka tas ātri iesūcas apmetuma virsmā un apžūst, tādēļ to jāuzklāj nelieliem, 1 – 2 m²,  laukumiem. Vasku CERA uzklāj ar krāsotāja dūraini vai mīkstu audumu,  izdarot kustības dažādos virzienos vai arī apļveida kustības saglabājot maksimāli iespējamu vienmērīgumu nolūkā novērst nevienmērīgi nokrāsotus laukumus. (Vienā virzienā orientētās faktūras ( piemēram, «Mizas reljefs» vai «Koksnes reljefs») var pārklāt ar krāsaino vasku, izmantojot vai nu krāsotāja dūraini, vai otu, izdarot kustības reljefa struktūras virzienā. Pēc tam ar trīsstūrveida metāla špakteļlāpstiņu no virsmas jānoņem vaska pārpalikumi, veicot kustības reljefa struktūras virzienā.). Lai vēl vairāk attīstītu krāsu kontrastu starp apmetumu un vasku atļauta reljefa izciļņu viegla noslīpēšana pēc pārklājuma pilnīgas nožūšanas ar vidējas graudainības smilšpapīru.

4. etaps. Pulēšana:

Pulēšanu drīkst veikt tikai pēc pilnīgas pārklājuma nožūšanas. Šim nolūkam ieteicams izmantot špakteļlāpstiņu no augsti leģēta un pulēta nerūsējošā tērauda. Špakteļlāpstiņu jātur asā leņķī pret virsmu. Pulēšanas procesa laikā reljefa izciļņi iegūst spīdumu un to krāsa paliek tumšāka. Tādejādi tiek pastiprināts faktūras krāsu kontrasts un dziļums. Vēl izteiktākai faktūras kontrasta pastiprināšanai, kā arī mitruma izturības piešķiršanai nopulēto apmetuma virsmu ieteicams pārklāt ar plānu bezkrāsas vaska VENETO CERA kārtu. Vasku vienmērīgi ierīvē virsmā ar krāsotāja dūraini vai mīkstu audumu izdarot riņķveida kustības un nepieļaujot lokālu produkta pārpalikumu uzkrāšanos. Pēc vaska pilnīgas nožūšanas veic virsmas pulēšanu ar mīkstu audumu līdz spīduma iegūšanai.  Ja nepieciešams piešķirt pārklājumam augstu izturību pret mazgāšanu, tad vaska VENETO CERA vietā to ieteicams pārklāt ar lakas aizsargkārtu. Šim nolūkam var izmantot atbilstoša spīduma pakāpes lakas  EKOAKVA, LUOTEN vai  PANEĻU LAKA. Lai pārklājumam piešķirtu perlamutra spīdumu ieteicams sākotnēji iejaukt lakā izvēlētās krāsas perlamutra pūderi PERLIUM. Veicot apmetuma virsmas pieslīpēšanu ar smilšpapīru jāizvairās no putekļu ieelpošanas. Lietot elpošanas orgānu, acu un sejas individuālos aizsardzības līdzekļus. Glabāt cieši aizvērtā ražotāja tarā temperatūrā virs +5°C. Sargāt no sasalšanas.