Noteikumi betona virsmu sagatavošanai pirms krāsošanas

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

• Krāsojamais betons nedrīkst saturēt modificējošas piedevas, kas negatīvi ietekmē pārklājuma kvalitāti. Pirms nezināma sastāva betona virsmu krāsošanas, kā arī gadījumos, kad betona sastāvā izmantotas agrāk nepārbaudītas modificējošas piedevas, nepieciešams veikt pārbaudes krāsojumus uz nelieliem eksperimentāliem laukumiem, nosakot pārklājuma adhēzijas lielumu pret krāsojamo virsmu un citus kvalitāti raksturojošos parametrus.
• Betona absolūtais mitrums nedrīkst būt lielāks par 4%. (Relatīvajam mitrumam jābūt ne lielākam par 97%). Viens no visizplatītākiem betona virsmas mitrināšanas avotiem ir gruntsūdeņi. Tādēļ jāpārliecinās par drošas hidroizolācijas esamību zem betona pamatnes. Celtniecības praksē plaši izplatīta betona mitruma  pārbaudes metode pamatojas uz neliela virsmas laukuma aplīmēšanu ar polietilēna plēvi (plēvi, kuras biezums ir ne mazāks par 100 mkm un izmēri apmēram 1mx1m, pielīmē ar skoča lenti pa perimetru uz 1 diennakti). Mitruma kondensāta veidošanas uz plēves iekšējās virsmas jeb betona kļūšana tumšākam liecinās par paaugstinātu virsmas mitrumu. Šajā gadījumā betonu krāsot nedrīkst.
• Jāievēro, ka betona mitrumu jānosaka tādā temperatūrā un tādos gaisa mitruma apstākļos kādi paredzami krāsošanas laikā. Tā piemēram, pārbaudes veikšana apsildāmā telpā (paaugstinātā temperatūrā un pazemināta gaisa mitruma apstākļos) var neuzrādīt nepieļaujamu mitruma saturu betonā ūdens tvaiku zemā spiediena dēļ.
• Betona virsmai jābūt tīrai, bez putekļiem, kas rodas abrazīvās tīrīšanas rezultātā. Putekļu aizvākšanai ieteicams lietot atbilstošu suku un noslēgumā izmantot rūpniecisko putekļu sūcēju. Mitrā tīrīšana nav ieteicama, tādēļ ka pēc tās veikšanas būs nepieciešama virsmas žāvēšana 24 stundu garumā.
• Ja jāsagatavo betona virsma, kuras ekspluatācija laikā paredzamas ievērojamas temperatūras svārstības, tad nepieciešama t.s. “temperatūras šuvju” ierīkošana, kas novērsīs pārklājuma plīsums. Viens no temperatūras šuvju ierīkošanas variantiem parādīts zīmējumā nr. 1.  

• Betona virsmai jābūt mehāniski izturīgai, tā nedrīkst deformēties ārējas slodzes iedarbības rezultātā līdz 25 MPa (250 kg/cm²).
• Betona izturībai jābūt ne mazākai par 2 N/mm² (veicot mērījumus ar atraušanas metodi).

BETONA SAGATAVOŠANA

1. Jauns betons

Svaigām betona virsmām pirms krāsošanas materiālu uzklāšanas jābūt izturētām  vismaz 28 dienas. Atsevišķos gadījumos (pazeminātā temperatūrā, ar ļoti biezu svaiga betona pamatni, ar lielām mitruma svārstībām) nepieciešama izturēšana līdz 60 dienām. Kaļķa pienam jābūt notīrītam (ieteicams ar mehānisku paņēmienu- ar rotācijas slīpmašīnu, lietojot 16. vai 36. numura abrazīvos materiālus, vai smilšu strūklu, izmantojot dabīgās smiltis jeb kvarcu). Dažkārt lietotā kodināšana ar skābi nav ieteicama zemāk uzrādīto iemeslu dēļ.

1.1.       Kodināšana ar skābi.

Svaigas betona virsmas kodināšana ar skābi efektīvi notīra kaļķa pienu. Tomēr pēc apstrādāšanas ar skābi nepieciešama rūpīga betona virsmas mazgāšana ar lielu ūdens daudzumu un sekojošu žāvēšanu. Bez tam par šīs metodes trūkumiem jāuzskata:

• skābes iespējamā korozīvā   iedarbība uz tērauda armatūru (armēta betona apstrādāšanas gadījumā), kā arī uz tērauda konstrukcijām un iekārtām, kuras var atrasties telpā.
• nepieciešamība lietot specapģērbu (skābes izturīgus cimdus, apavus, kombinezonu, gāzmasku u.c.), aizsargbrilles un speciālus  elpošanas orgānu aizsardzības līdzekļus kodināšanas operatora darba nodrošināšanai.

Ja tomēr lēmums par svaigas betona virsmas kodināšanu ar skābi ir pieņemts, tad ieteicams lietot sālsskābi, kas atšķaidīta līdz 10-15 % koncentrācijai. Ieteicamais patēriņš – 0,5 l/m². Betona apstrādes laikā ar skābi novērojama gāzes burbuļi veidošanās. Reakcija ilgst apmēram 5 minūtes. (Pazīstamākā sālsskābes piegādes forma ir 30 %  koncentrācija).

1.2.       Blakus piesārņojumi.

Vadoties no praktiskiem apsvērumiem jāpārliecinās vai uz betona virsmas nav bituma, dažādu krāsu, smērvielu vai citu produktu traipu, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko darbu veikšanu. Šādus lokālus netīrumus jānotīra ar mehāniskām metodēm.

2. VECS BETONS

“Vecam betonam”  jābūt  labā stāvoklī, t.i., tajā nedrīkst būt atklātu plaisu un lielu poru. Esošās plaisas un nelīdzenumi, kā arī nelīdzenumi, kas veidojas betona mehāniskās apstrādes rezultātā, jāaizšpaktelē ar speciāliem polimēru sastāviem.

Dziļas plaisas pirms špaktelēšanas “jāatver” ar leņķveida slīpmašīnu. Sastāvu lietošana uz cementa bāzes špaktelēšanai nav ieteicama, jo to mehāniskā izturība plānā slānī nav pietiekoša.

Gadījumos, kad uz virsmas ir netīrumi, nepieciešams veikt sekojošās procedūras:

• degvielu un smērvielu pēdas jānotīra ar tvaika strūklu kopā ar mazgāšanas šķidrumu. Pieļaujama arī virsmas noskrāpēšana lietojot kaustiskās sodas karstu šķidrumu. Abos gadījumos maksimāli rūpīgi jāievēro visi drošības pasākumi:
• jālieto brilles, cimdus, elpošanas orgānu aizsarglīdzekļus un speciālu apģērbu.
• Augu un dzīvnieku tauku pēdas arī jānotīra pilnībā. Atšķirībā no degvielu un smēŗvielu pēdām šo piesārņojuma veidu ļoti grūti notīrīt ar tvaika strūklas vai kaustiskās sodas šķīduma palīdzību. Ja tauki jau iesūkušies betonā, tad pats drošākais virsmas sagatavošanas paņēmiens ir mehāniska piesārņotās betona kārtas atdalīšana. Atkarībā no tauku iespiešanās dziļuma lieto attīrīšanu ar smilšu strūklu vai frēzēšanu ar speciālām mašīnām.