Atbilstoši Eiropā pieņemtajām normām(standarts ISO 12944-1), aizsargpārklājumu kalpošanas ilgums tiek iedalīts trijās kategorijās:

• zems(L) - 2÷5 gadi
• vidējs(M) - 5÷15 gadi
• augsts(H) – vairāk par 15 gadiem.

KM ražotāji un patērētāji iepriekšminēto sadalījumu kategorijās izmanto pārklājuma aizsargspēju novērtēšanai kalpošanas laikā atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem. Jāņem vērā arī tas, ka šie diapazoni(L,M,H) vairāk vai mazāk precīzi fiksē minimālo prognozējamo kalpošanas ilgumu(2, 5 un 15 gadi). Attiecībā uz maksimālo kalpošanas ilgumu pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Piemēram, vienas un tās pašas grupas(M) sistēmām prognozējamā kalpošanas laika diapazons ir 5÷15 gadi. Tādā diapazonā nav iespējams precīzi prognozēt pārklājuma kalpošanas ilgumu.
Dotie kalpošanas laiki ir, zināmā mērā, nosacīti un tiek izmantoti dažādu LKM un krāsošanas shēmu ekspluatācijas īpašību salīdzinošai novērtēšanai, jo kalpošanas ilgumu ietekmē ļoti dažādi faktori(pārklājuma ekspluatācijas apstākļi, krāsošanas procedūras izpildes precizitāte, krāsojamās virsmas stāvoklis u.c.)
Bez tam, ir iespējamas domstarpības, nosakot pārklājuma kalpošanas beigu kritērijus. Vieni no svarīgākajiem kritērijiem aizsargpārklājumiem ir korozijas izplatīšanās pakāpe un pārklājuma adhēzijas pakāpe attiecībā pret krāsoto virsmu.
Tātad, minētās laika kategorijas ir tikai orientieri, lai noteiktu pārklājuma “prognozējamo” kalpošanas ilgumu, kurš konkrēto faktoru iespaidā var atšķirties no reālā kalpošanas ilguma.

Visbiežāk izmantojamais standarts(ISO 12944-2) nosaka 6 aizsargpārklājuma ekspluatācijas apstākļu pamatkategorijas. 

Metāla virsmas stāvoklim kopā ar izvēlēto krāsošanas materiālu īpašībām ir noteicošā loma aizsargpārklājuma kalpošanas ilgumam. Ilgu pārklājuma kalpošanas laiku varēs prognozēt tikai tad, ja krāsojamā virsma būs rūpīgi sagatavota.

Pirms krāsošanas no virsmas jānotīra vecais pārklājums, korozijas produkti un virsma jāattauko. Īpaši jāatzīmē, ka izmantot līdzekļus, kas ķīmiski modificē korozijas produktus (rūsas pārveidotāji), kā arī LKM, kas satur šos produktus, ir ļoti nevēlami. Iemesls ir to zemā efektivitāte. Praktiski nav iespējams nodrošināt precīzu modificējošā aģenta (pārveidotāja) un korozijas  produkta daudzuma attiecību. Parasti rūsas bojājumi  metāla virsmā nav vienmērīgi gan pēc platības, gan biezuma. Tas nozīmē, ka dažās vietās rūsa nebūs pilnībā pārveidota, bet dažās vietās būs neizreaģējušā modifikatora pārpalikums, kurš daudzos gadījumos pats par sevi spēj izraisīt korozijas procesu. Jāņem vērā arī tas, ka ķīmiskie produkti, kas rodas modificējot rūsu, daudzos gadījumos samazina LKM adhēziju attiecībā pret tādā veidā apstrādātu virsmu. Rūsas modifikatoru izmantošana ir attaisnojama tikai tad, ja krāsojamās virsmas sagatavošana mehāniskā veidā nav iespējama. Izņēmuma gadījumos ieteicams pielietot maksimāli iespējamo tīrīšanu (likvidēt atlupušo rūsas slāni, notīrīt virsmu ar smilšpapīru, attaukot) un izmantot grunti, kurai ir laba tolerance attiecībā pret rūsējušām virsmām, t.i., kura spēj nodrošināt labu adhēziju un izolējošās spējas, krāsojot rūsējušas un nepietiekami labi sagatavotas virsmas. (RLKR sortimentā tādas īpašības ir epoksīdgruntij EPOPRIM). 

Virsmas sagatavošana.

Metāla virsmu sagatavošanas pakāpes pirms to krāsošanas. 

Krāsošanas standartprakse paredz rūpīgu virsmas attīrīšanu ar šādām pamatmetodēm: 

• smilšu strūklas apstrāde; 
• skrošu strūklas apstrāde; 
• mehāniskā apstrāde ar abrazīviem instrumentiem (slīpēšana u.tml.); 
• ar augsta spiediena ūdens strūklu. 

Tērauda virsmu ilgstošai aizsardzībai ieteicamā  minimālā virsmas sagatavošanas kategorija: St2 jeb Sa 2¹\². 

Tālāk tekstā ir izvilkumi no atbilstošā standarta ISO 8501, kurš nosaka tērauda virsmu sagatavošanas pakāpes variantus  pirms to krāsošanas. Bez virsmas tīrības parasti tiek novērtēta arī tās negluduma pakāpe, jo virsmas profils stipri ietekmē pārklājuma ekspluatācijas īpašības. Atbilstošs virsmas raupjums nodrošina kontakta virsmas palielināšanos starp plēvi un pamatni (vidēji līdz 3 reizēm!). Tādejādi tiek uzlabota aizsargpārklājuma adhēzija pret krāsojamo virsmu. 

No otras puses pārliecīgs virsmas negludums var būt par cēloni priekšlaicīgai punktveida korozijas  virsmas profila augstākajos punktos, jo tieši šajās vietās aizargpārklājuma biezums var izrādīties nepietiekams. Tādēļ tiek ieteikts nodrošināt nominālo pārklājuma biezumu ne mazāk kā 2 reizes lielāku par virsmas raupjuma lielumu - Rz (mkm). 

Visbiežāk  lietotais virsmas profila novērtēšanas Standarts ISO 8503 nosaka 3 raupjuma pakāpes: 

• "FINE" (smalks) 
• "MEDIUM" ( vidējs) 
• "COARSE" (rupjš) 

Mērījumus veic ar raupjuma noteikšanai paredzētiem mēraparātiem vai arī raupjuma pakāpi nosaka organoleptiski ar virsmas profila komparatora palīdzību.  

ISO 8501-2:1994(P) 

AGRĀK KRĀSOTU VIRSMU RAKSTUROJUMS 

Virsmas stāvokļa pasliktināšanās, kura var būt uz iepriekškrāsotām virsmām, pakāpi nosaka atbilstoši standartam ISO 4628, sadaļās 1-6.  Pēc iespējas, jāsniedz papildinformācija par iepriekšējā pārklājuma tipu, uzklāto slāņu skaitu, izgatavotājfirmas nosaukumu, iemesliem, kas izraisa koroziju, plēvītes biezumu un tās pielipšanu. 

4. SAGATAVOŠANAS PAKĀPES 

4.1. Vispārējie nosacījumi 

Tiek aprakstītas dažādas sagatavošanas pakāpes, norādot virsmas apstrādes metodi un tīrības pakāpi. Virsmas sagatavošanas pakāpi nosaka (sk. 4.2; 4.3; 4.4) novērtējot notīrītās virsmas izskatu. Katra sagatavošanas pakāpe tiek apzīmēta ar attiecīgiem burtiem „Sa”, „St” un „Ma”, kuri norāda izmantoto tīrīšanas metodi. Ja pirms Sa, St un Ma ir burts „P”, tas norāda, ka iepriekšējā pārklājuma likvidēšana ir veikta lokāli. Ja pēc burtiem ir cipars, tas norāda pakāpi, līdz kādai ir notīrīta velmējuma plāva, rūsa un iepriekšējie pārklājumi. Jāievēro tas, ka dažādas tīrīšanas metodes nedod salīdzināmus rezultātus. Tīrīšanas pakāpei jābūt savietojamai ar to krāsošanas sistēmu, kura tiks pielietota pārklājuma veidošanai. Punktos 4.2 un 4.3 ir norādes uz fotogrāfijām ISO 8501-1, kuras ir uzskatāmi piemēri sagatavošanas pakāpes novērtēšanai. 

Piezīmes.

2. Termins „svešķermenis”, kurš ir izmantots sadaļās 4.2; 4.3 un 4.4, var apzīmēt ūdenī šķīstošus sāļus jeb metināšanas atlikumproduktus. šos sārņus nevar pilnībā likvidēt ar sausu strūklas tīrīšanu, rokas jeb mehāniskiem instrumentiem, jeb mašīnslīpēšanu, var izmantot arī slapjo strūklas tīrīšanu. 

3. Tiek uzskatīts, ka velmējuma plāva, rūsa jeb krāsas pārklājums ir nenoturīgi uz virsmas, ja to notīrīšanu var veikt ar neasu špakteli. 

4. Fotogrāfijas, kuras ir pievienotas šai ISO 8501 daļai, parāda dažus tipiskus tērauda virsmas piemērus pirms un pēc lokālas attīrīšanas. 

4.2. Agrāk krāsotu virsmu attīrīšana ar lokāla strūklu, PSa 

Pirms strūklas tīrīšanas jālikvidē biezie rūsas slāņi, tos noskaldot. Jānotīra arī redzamie netīrumi, eļļa, smērvielas. Pēc tīrīšanas ar strūklu virsmai jābūt attīrītai no netīrumiem un atslāņojušās vecas krāsas. 

Piezīme 5.

Virsmas sagatavošanas strūklas tīrīšanas metodes aprakstu, kurš satur arī virsmas apstrādi pirms un pēc strūklas tīrīšanas sk. ISO 8504-2. 

ISO 8501-2:1994(P) 

PSa2 Rūpīga, lokāla strūklas tīrīšana.

Stingri turošies krāsu pārklājumiem jāpaliek nebojātiem.  

Apskatot, bez palielinājuma, virsmas citas vietas nedrīkst būt redzama eļļa, smērvielas, netīrumi jeb slikti turošās krāsa, pieļaujams tikai nedaudz velmējuma plāvas, rūsas un svešķermeņu. Jebkuriem atlikušajiem sārņiem stingri jāturas (sk. 4.1, piezīmi 3). Salīdzinājumam sk. fotogrāfijas CSa2 un DSa2, kas dotas ISO 8501-1. Izvēle ir atkarīga no punktveida korozijas pakāpes. 

PSa 2¹\²  Ļoti rūpīga, lokāla strūklas tīrīšana.

Stingri turošies krāsu pārklājumiem jāpaliek nebojātiem. Apskatot, bez palielinājuma, virsmu, uz tās nedrīkst būt redzama eļļa, smērvielas jeb netīrumi, kā arī slikti turošās krāsa, velmējuma plāva, rūsa un svešķermeņi. Jebkurām atlikušajām sārņu paliekām jāizskatās kā vieglam krāsojumam, plankumu jeb svītru izskatā. Salīdzinājumam sk. fotogrāfijas CSa 2¹\²   un  DSa 2¹\², no ISO 8501-1. Izvēle ir atkarīga no punktveida korozijas pakāpes. Fotogrāfijas, kas demonstrē virsmas sagatavošanas pakāpi PSa 2¹\²  dotas  ISO 8502 attiecīgajā sadaļā. 

PSa 3  Lokāla strūklas tīrīšana līdz redzamam tīram tērauda pamatam.

Stingri turošies krāsu pārklājumiem jāpaliek nebojātiem. Apskatot, bez palielinājuma, virsmu, uz tās nedrīkst būt redzama eļļa, smērvielas jeb netīrumi, kā arī slikti turošās krāsa, velmējuma plāva, rūsa un svešķermeņi.  Virsmai jābūt viendabīgā metāla krāsā.  Salīdzinājumam sk. fotogrāfijas CSa3 un DSa 3, no ISO 8501-1. Izvēle ir atkarīga no punktveida korozijas pakāpes. 

Piezīme 6.

Sagatavošanas pakāpe  PSa 1 šeit nav iekļauta, jo tā neatbilst virsmai, kuru var krāsot. 

4.3. Agrāk krāsotu virsmu lokāla tīrīšana ar rokas jeb mehāniskiem instrumentiem*, PSt. 

Virsmas sagatavošana, vietēji tīrot ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem, piem. šāberējot, tīrot ar suku un slīpējot, tiek apzīmēta ar burtiem „PSt”. Pirms tīrīšanas ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem jālikvidē visi biezie rūsas slāņi, tos noskaldot. Redzamajai eļļai, smērvielām un netīrumiem arī jābūt notīrītiem. Pēc tīrīšanas ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem, no virsmas jānotīra slikti turošies netīrumi un svešķermeņi. 

Piezīme 7.

Virsmas sagatavošanas rokas un mehānisko instrumentu tīrīšanas metodes aprakstu, kurš satur arī virsmas apstrādi pirms un pēc tīrīšanas  ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem  sk. ISO 8504-3. 

ISO 8501-2:1994(P) 

PSt2 Rūpīga, lokāla tīrīšana ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem.

Stingri turošies krāsu pārklājumiem ir jāpaliek nebojātiem.  Apskatot, bez palielinājuma, uz virsmas  nedrīkst būt redzama eļļa, smērvielas jeb netīrumi, kā arī slikti turošās krāsa,  velmējuma plāva, rūsa un  *Izņemot slīpēšanu ar speciālām slīpmašīnām, sk. p.4.4 svešķermeņi (sk. 4.1, piezīmi 3). Salīdzinājumam sk. fotogrāfijas CSa2 un DSa2, kas dotas ISO 8501-1. Izvēle  atkarīga no punktveida korozijas pakāpes. 

PSt3  Ļoti rūpīga, lokāla virsmas tīrīšana ar rokas jeb mehāniskajiem instrumentiem.

Tāpat kā PSt2, tikai tīrāmo virsmu jāapstrādā rūpīgāk, lai iegūtu metālisku krāsu, kuru veido metāla pamatne. Salīdzinājumam sk. fotogrāfijas CSt3  un  DSt3, no ISO 8501-1. Izvēle ir atkarīga no punktveida korozijas pakāpes. 

Piezīme 8.

Sagatavošanas pakāpes  PSt2 un PSt3 nekādā veidā nav atkarīgas no pielietojamā rokas jeb mehāniskā instrumenta veida. Tās nosaka tikai sagatavošanas pakāpes nepieciešamība, kuru var interpretēt ar pievienoto fotogrāfiju paraugu palīdzību. 

Piezīme 9.

Sagatavošanas pakāpe  PSt1 nav iekļauta, jo tā neatbilst virsmai, kuru var krāsot. 

4.4. Iepriekškrāsotu virsmu lokāla mašīnslīpēšana, PMa. 

Virsmas sagatavošana ar lokālo mašīnslīpēšanas metodi, tiek  apzīmēta ar burtiem ”PMa”. Šī procedūra sastāv no rūpīgas tīrīšanas ar mašīnslīpēšanu(piem. disks ar smilšpapīru), jeb tīrīšanas ar speciālām rotējošām metāla sukām, kuras var tikt izmantotas kopā ar adatu iedzenamo pistoli. Pirms mašīnslīpēšanas ir jālikvidē visi biezie rūsas slāņi, tos noskaldot. Pēc mašīnslīpēšanās  virsma jānotīra no slikti turošamies netīrumiem un svešķermeņiem. 

PMa Lokāla mašīnslīpēšana.

Stingri turošies krāsas pārklājumiem jāpaliek nebojātiem.  Apskatot, bez palielinājuma, virsmas citas daļas, uz tām nedrīkst būt redzama eļļa, smērvielas un netīrumi, kā arī slikti turošās krāsa, svešķermeņi (sk. 4.1, piezīmi 2), velmējuma plāva un rūsa. Jebkurām palikušajām netīrumu pēdām jāizskatās, kā vieglam krāsojumam plankumu jeb svītru veida. Salīdzinājumam  šai daļai ir pievienotas fotogrāfijas, kas uzskatāmi demonstrē virsmas sagatavošanas pakāpes PMa piemērus.

 ISO 8501-2:1994(P) 

Piezīme 10.

Virsmas sagatavošanas pakāpe  PMa nekādā gadījumā nav atkarīga no konkrētā izmantojamā instrumenta veida. Tos nosaka tikai sagatavošanas pakāpes nepieciešamība, kuru var interpretēt ar pievienoto fotogrāfiju paraugu palīdzību. 

4.4 Palikušo pārklājumu apstrāde. 

Pirms jauna pārklājuma uzklāšanas jāpārliecinās, ka palīkušas vecā pārklājuma daļas, ieskaitot  grunti un pārejos slāņus, ir brīvas no netīrumiem un noslīpētā materiāla. Nepieciešamības gadījumā virsma jāpadara matēta adhēzijas uzlabošanai.  Atlikušā krāsas slāņa stiprību var pārbaudīt ar nazi, veicot šķērsgriezumus atbilstoši ISO 2409, ar portatīvo ierīci atlīmēšanās pārbaudei atbilstoši ISO 4624, jeb ar citu atbilstošu līdzekļu palīdzību. 

Esošie kvalitatīvie pārklājumi, kuri pieguļ slīpētajiem jeb ar strūklas metodi tīrītajiem virsmas iecirkņiem ir jāapstrādā tā lai iegūtu nepieciešamo malu slīpumu (lai nebūtu asu malu), kurš ļauj iegūt kvalitatīvu krāsas pārklājumu. Ļoti svarīgi ir arī tas, lai atlikušais pārklājums būtu savietojams ar jauno.     ISO 4627 ir atrodamas rekomendācijas par savietojamības novērtēšanu.  

Cinkošana ir viena no visplašāk izmantotām metodēm tērauda virsmu aizsardzībai pret koroziju. Šī iemesla dēļ praksē pietiekami bieži jāsaduras ar uzdevumu veikt cinkotu virsmu krāsošanu, kas tiek veikta ar nolūku piešķirt virsmai vēlamo dekoratīvo izskatu, kā arī pastiprināt krāsojamās virsmas pretkorozijas aizsardzību (nolūkā panākt t.s. duplekso aizsardzību: cinks + krāsas pārklājums). Labas adhēzijas nodrošināšana starp krāsošanai izmantoto materiālu un cinkoto virsmu ir kompleksa problēma, tādēļ tās risināšanai nepieciešama kompleksa pieeja.  

Vispirms jāveic pareiza krāsošanai izmantotā materiāla izvēle. Izmantot drīkst tikai gruntis, kuru lietošanas instrukcijā noradīta iespēja uzklāt tās tieši uz cinkotas virsmas. Cinkotu virsmu krāsošanai nav ieteicams izmantot alkīdu gruntis, tadēļ ka tajās izmantotajai saistvielai – alkīdu polimēriem, parasti ir vāja noturība pret cinka korozijas produktu iedarbību. Šīs iedarbības rezultātā var notikt alkīda polimēra destrukcija (pārziepošanās), kas savukārt izraisīs adhēzijas zudumu.Bez tam ir stingri jāievēro krāsošanai paredzētās cinkotās virsmas sagatavošanas noteikumi. Neskatoties uz terminu „cinkota virsma” tās krāsošanas praksē jāsaduras ne tik daudz ar tīru metālisko cinku, cik ar tā atvasinājumiem vai citiem produktiem.

Reakcijas produkti starp cinku un atmosfērā esošajiem reaģentiem (ūdeni, skābekli un ogļskābā gāze)

Tīrs metāliskais cinks ir ķīmiski ļoti aktīvs elements. Āra apstākļos tas ātri veido oksīdus un hidroksīdus, ko raksturo paaugstināta šķīdība ūdenī. Minētie reakcijas produkti starp cinku, gaisu un mitrumu ir vāji saistīti ar virsmu un ļoti negatīvi ietekmē krāsu pārklājuma adhēziju pret cinkoto virsmu. Tādēļ nepieciešama to notīrīšana pirms krāsošanas. Ja cinkotā virsma jau sākotnēji tikusi ekspluatēta āra apstākļos, tad iepriekš minēto oksīdu un hidroksīdu atdalīšanās lielākā vai mazākā mērā varētu būt notikusi pati par sevi. Notiek vāji saistīto oksīdu un hidroksīdu „izdēdēšana” un t.s. „cinka sūbējuma” veidošanās. Šis produkts  pārsvarā sastāv no cinka karbonāta, kas savukārt ir labi piesaistīts cinkotajai virsmai un nodrošina daudz labāku krāsošanā izmantotā materiāla adhēziju pret krāsojamo virsmu. Bez tam dabīgās izdēdēšanas rezultātā izveidojas cinkotās virsmas profīla mikronelīdzenumi (raupjums), kas arī uzlabo krāsošanā izmantotā materiāla adhēziju pret pamatni. Atkarībā no klimata, ekspluatācijas apstākļiem, cinkotās virsmas apstrādes veida un citiem faktoriem virsmas „izdēdēšanas” (novecošanās) process ilgst 6 – 24 mēnešus. 

Jāievēro, ka šķīstošo un vāji saistīto oksīdu un hidroksīdu izdēdēšanas pakāpes vizuālā novērtēšana ir visai apgrūtināta. Bez tam stipri piesārņotas pilsētas un rūpnieciskās atmosfēras apstākļos augstāk aprakstītie cinkotās virsmas izdēdēšanas (novecošanās) procesi izmainās atmosfērā klātesošo ķīmisko reaģentu papildus iedarbības rezultātā. Papildus tam cinkotā izstrādājuma ekspluatācijas laikā āra apstākļos notiek organiskas un neorganiskas izcelsmes piesārņojošu aģentu dabīga uzkrāšanās uz virsmas. To notīrīšana pielietojot vienkāršu mazgāšanu ar ūdeni un attaukošanu ne vienmēr ir iespējama. Tādejādi virsmas dabīga novecošanās jūtami uzlabo krāsošanas iespēju, tomēr nedod 100 % panākuma garantiju.    

Hromēts cinkotais tērauds

Daudzos gadījumos tērauda izstrādājumu pēc cinkošanas pakļauj apstrādei ar hroma savienojumiem ( t.s. „hromatēšanai” vai „ pasivēšanai ar hromātiem”). To veic nolūkā uzlabot cinkoto izstrādājumu ekspluatācijas īpašības atmosfērā (pagarināt to kalpošanas laiku). Tomēr jārēķinas ar to, ka neskatoties uz pretkorozijas aizsardzības uzlabošanos pēc cinkoto virsmu hromatēšanas, ar hromātiem pārklātā virsma traucē krāsošanai izmantotā materiāla noturīgas saites veidošanos ar virsmu (jūtami pasliktina adhēziju, padarot neiespējamu krāsošanas procesu nenotīrot hromātu slāni). Tā notīrīšanai visefektīvākais paņēmiens ir viegla virsmas abrazīvā apstrāde. Šī paņēmiena alternatīva ir vai nu cinkotās virsmas izturēšana āra apstākļos 6 – 24 mēnešus, vai arī hromātu kārtas ķīmiska pārveidošana ar t.s. konversijas pārklājumu palīdzību, kuru sastāvos iekļauta fosforskābe un citi reaģenti.

Ar minerāleļļu apstrādātas virsmas

Cinkotu izstradājumu (visbiežāk cinkotā skārda) virsmas  aizsardzībai transportēšanas un glabāšanas laikā tos pārklāj ar minerāleļļas kārtu. Šo kārtu jānotīra veicot attaukošanu ar organiskajiem šķīdinātājiem. Ieteicams to veikt ļoti rūpīgi, pēc iespējas biežāk mainot attaukošanai izmantojamos instrumentus. Pretējā gadījumā netīrie instrumenti (otas, lupatas u.c.) nenodrošinās netīrumu un eļļas 

notīrīšanu vai arī būs par cēloni atkārtotai virsmas nosmērēšanai.Tādejādi par visdrošāko virsmas sagatavošanas paņēmienu jāuzskata tās viegla abrazīvā apstrāde ar sekojošu mazgāšanu ar 5 % amonjaka ūdens šķīdumu un nožāvēšanu. Ja uz virsmas ir organiskas izcelsmes netīrumi vai arī tērauda virsma ir tikusi apstrādāta ar minerāleļļu, papildus nepieciešama attaukošana.

Abrazīvā apstrāde

Veicot mehānisko virsmas tīrīšanu (vieglu apstrādi ar smilšu strūklu) jāizmanto abrazīvs kura diametrs ir 200 – 500 mikroni. Spiediens nedrīkst pārsniegt 280 MPa. Veicot attīrīšanu ar rokām jālieto smalkgraudains smilšpapīrs. Vienmēr jāatceras, ka uzdevums ir tikai plānas netīrumu virskārtas noņemšana vienlaicīgi piešķirot virsmai nepieciešamo profīlu (raupjumu). Tādejādi ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai neizdarītu bojājumus plānajai cinka kārtai. 

1. Gruntēšana

3. Noslēdzošās kārtas uzklāšana

Pulēšanas process jāveic noslēdzošās kārtas žūšanas laikā. Trapecveida špakteļlāpstiņa jāpiespiež virsmai asā leņķī tieši ar malu, bet nevis ar visu virsmu. Špakteļlāpstiņas piespiešanas spēkam pret virsmu ir jāpieaug ar katru atkārtoto kustību. Tā rezultātā parādās aizvien intensīvāks spīdums.

 

 

5. Vasku VENETO CERA uzklāšana un pulēšana

 

Vasku VENETO CERA vienmērīgi sadala pa nožuvušo virsmu plānā kārtā ar špakteļlāpstiņas darba malu veicot bīdes kustības dažādos virzienos

un turot lāpstiņas asmeni asā leņķī pret virsmu. Pēc vaska izžūšanas virsmu pulē ar mīkstu audumu vai krāsotāja dūraini apļveida kustībām.

 

  

 

6. Noslēguma pārklājuma faktūras izskats

 

VENETO CLASSICO pārklājuma pamatfunkcija ir vispirms dekoratīvā, bet nevis aizsargfunkcija. Jāizvairās no intensīvas ekspluatācijas slodzes uz pārklājumu. Putekļus no VENETO CLASSICO virsmas, kas aizsargāta ar vasku VENETO CERA, jātīra ar sausu vai viegli samitrinātu lupatu, nepielietojot stipras iedarbības mazgāšanas līdzekļus.

1. Gruntēšana

Reljefas faktūras piešķiršana virsmai: SAMAN uzklāj biezā kārtā ar taisnstūra vai trapecveida špakteļlāpstiņu (ķelli), veicot kustības dažādos krusteniskos virzienos vai viļņveida kustības viegli piespiežot instrumentu. Izveidotā īpašā reljefa augstumu ar daudziem dažāda līmeņa savstarpēji pārejošiem nelīdzenumiem var regulēt ar uzklājamā materiāla daudzumu un piespiešanas spēku uz špakteļlāpstiņu. Laukumus ar pārāk rupju reljefu var papildus nogludināt ar otu.

 

 

3. Tonēta vaska CERA uzklāšana

Svaigi uzklāto vasku papildus ierīvē apmetuma SAMAN virsmā ar krāsotāja dūraini, veicot apļveida kustības un cenšoties panākt aizvien vienmērīgāku sadalījumu pa visu virsmu.

 

 

5. Gatavā pārklājuma faktūras izskats

 

Ja nepieciešams pārklājumam piešķirt augstu nodilumizturību un izturību pret mitrumu, tad ieteicams pārklāt to ar lakas aizsargkārtu. Šim nolūkam var izmantot atbilstoša spīduma pakāpes lakas LUOTEN, EKOAKVA, vai PANEĻU LAKU. Lakas uzklāšana papildus viegli pasvītro pārklājuma faktūras kontrastu. Lai pārklājumam piešķirtu perlamutra spīdumu lakai iepriekš jāpievieno izvēlētās krāsas perlamutra pūderis PERLIUM.

1. Gruntēšana

Pirms VALLE uzklāšanas nepieciešama virsmas gruntēšana ar grunti KVARC.

2. Apmetuma VALLE uzklāšana

Faktūras attīstīšana: Tonēto vasku CERA uzklāj uz pilnīgi nožūvuša pārklājuma nelieliem (1÷2 m²) laukumiem ar otu vai krāsotāja dūraini, izdarot kustības dažādos virzienos vai riņķveida kustības ar maksimāli iespējamu vienmēīgumu.

 

 

4. Vaska CERA izlīdzināšana

 

Svaigi uzklāto vasku papildus ierīvē apmetuma virsmā ar krāsotāja dūraini vai mīkstu audumu, veicot apļveida kustības un cenšoties panākt aizvien vienmērīgāku sadalījumu pa visu virsmu.

 

 

5. Gatavā pārklājuma faktūras izskats

 

Ja nepieciešams pārklājumam piešķirt augstu nodilumizturību un izturību pret mitrumu, tad ieteicams to pārklāt ar lakas aizsargkārtu. Šim nolūkam var izmantot atbilstoša spīduma pakāpes lakas LUOTEN, EKOAKVA, vai PANEĻU LAKU. Lakas uzklāšana papildus viegli pasvītro pārklājuma faktūras kontrastu. Lai pārklājumam piešķirtu perlamutra spīdumu lakai jāpievieno izvēlētās krāsas perlamutra pūderis PERLIUM.